Alsviķu muižas vēsture
Alsviķu muiža atrodas Vidzemē, Alūksnes novada Alsviķu pagastā. Tā veidojusies Livonijas laikā (domājams – 15. gs. otrajā pusē). Iespējams, ka nosaukums radies no muižnieku Halsvigu uzvārda. Polijas karaļa Stefana Batorija laikā (1576-86) muižas īpašnieks bija Nikolauss (Nicolaus), un tiesības uz šo īpašumu karalis Sigismunds III 1590. gadā attiecināja uz viņa bērniem. Citos avotos par muižas valdītājiem poļu laikā minēti arī Andress Gūts un Tolkovskis. Zviedru – poļu kara rezultātā muiža bija pilnīgi izpostīta, un uz to pretenzijas pieteica kāds no Rozeniem. 1631. gadā zviedru karalis Gustavs Ādolfs muižu izlēņoja N. H. Taubem. 1650. gadā kā īpašnieks minēts O. Giltens. Pēc muižas pārņemšanas valsts īpašumā (redukcijas) to ilgstoši (1688. – 18. gs. otrais ceturksnis) apsaimniekoja Fītinghofu dzimta. 1740. gados Krievijas Ķeizariene Elizabete muižu uzdāvināja grāfam Voroncovam, kurš to drīz pārdeva O. H. Fītinghofam. Viņa dēls B. Fītinghofs 1810. gadā muižu ieķīlāja, bet desmit gadus vēlāk pārdeva Ā. Vulfam. Kopš 1858. gada līdz pat Latvijas Republikas agrārreformai muiža juridiski piederēja Volfu ģimenei. Pēdējie īpašnieki bija Anna Volfa un viņas vīrs senators R. Tranzē - Rozeneks.
Latvijas Republikas laikā Alsviķu muižas centrs vispirms (1921-27) bija valsts saimniecības statusā. 1927. gadā tas sadalīts daudzās vienībās (jaunsaimniecībās).
No muižas īpašniekiem plašāk pazīstami ir: zviedru armijas majors Nikolāuss Heinrihs Taube, Krievijas impērijas vicekanclers grāfs Voroncovs, slepenpadomnieks, par „Vidzemes pusķēniņu” dēvētais barons Otto Hermanis Fītinghofs (1722-92)un viņa dēls Burhards Kristofs Fītinghofs (1767-1828); 25 muižu īpašnieks Ādolfs Heinrihs Vulfs (1765-1843) un viņa dēls bruģu kungs Jūliūss Vulfs (1809-72); inženieris majors Jozefs Volfs (1789-1870) un viņa dēls Aleksandrs Ernests Volfs, kā arī senators Rūdolfs Tranzē-Rozeneks (1858-1928). No viņiem Alsviķos reāli dzīvoja un saimniekoja tikai Aleksandrs Ernests Volfs, un tas bija faktors, kas noteica muižas kompleksa strauju izaugsmi. Kroga ēkā dzimis mūziķis un mūzikas pedagogs Voldemārs Evans (1909-97).
Pils fasāžu arhitektoniskais risinājums ir raksturīgs vēlīnajam Berlīnes klasicismam. Pils vizuālo kopiespaidu nosaka izteiksmīgās jumta līnijas kontrasts ar asimetriski novietoto kvadrātveida plānojuma torni. Laika gaitā pils vairākkārt pārbūvēta (1937, 1939, 1942, 1966). No citām ēkām vislabāk saglabājušās: smēde – ratnīca, muižkunga māja un kalte. Muižas kompleksa pašreizējās ēkas celtas galvenokārt Aleksandra Volfa valdīšanas laikā (1872-189?). Līdz mūsdienām daļēji vai pilnīgi saglabājušās pavisam 13 ēkas. Alsviķu muižas apbūves komplekss un parks atzīti par vietējās nozīmes arhitektūras pieminekļiem. Tādā pašā statusā ir arī septiņi atsevišķi muižas objekti: pils, muižkunga māja, kalpu māja, kalte, kūts, pagrabs, smēde – ratnīca. Konkrēts celšanas gads zināms kūtij (1846); pārējie objekti tiek datēti ar 19. gs. otro pusi vai beigām (smēde – ratnīca).
A. E. Volfa laikā Alsviķos un citās viņam piederošajās apkārtnes muižās (Krāgasmuižā, Nēķenē, Rezakā, Karvā) darbojās spirta dedzinātava, vairākas dzirnavas, krogi un ķieģeļu cepļi. Plaši attīstīta bija lopkopība (ar angļu un holandiešu sugas lopiem).
Izglītības iestādes
Kungu mājā (pilī) tika atvērta bērnu patversme, pēc tam - grūti audzināmo meiteņu iestāde (1939-43). Kara beigu posmā tur izvietojās vācu armijas daļas (1943-44). Pēc 2. Pasaules kara pilī bija bērnu nams (1945-57), vēlāk (1957-62) bērnu nams kopā ar pamatskolu, internātskola (1962-66), 12. (98.) speciālā profesionāli tehniskā vidusskola (1966-91).
1991. gadā Alsviķu muižā darbu sāk Izglītības un zinātnes ministrijas pārziņā esoša profesionālās izglītības iestāde. Skolā mācās audzēkņi, kam būtiski ir iegūt profesionālo pamatizglītību vai arodizglītību, vai atjaunot darbspējas, apvienojot individuālo sociālo rehabilitāciju ar medicīniskās rehabilitācijas elementiem. Ar 2012. gadu izglītības iestādes nosaukums ir Alsviķu arodskola.
Alsviķu pils īpašnieki (apsaimniekotāji) pēc 1920. gada
|
Kopš 1921. gada februāra |
valsts saimniecība
|
|
1927. |
· muižas ēkas sadala jaunsaimniecībās un amatnieku gabalos · pilī ierīko Valkas apriņķa bērnu patversmi
|
|
1939. gada 1. septembrī |
· pēc 2 gadu remonta pilī atver valsts grūti audzināmo meiteņu iestādi
|
|
1940. |
· ar Izglītības Tautas Komisāra rīkojumu Valkas apriņķa Alsviķu pagastā nodibināta Alsviķu valsts meiteņu audzināšanas iestāde |
|
1941. |
· ar Izglītības Tautas Komisāra pavēli Nr.9 (14.01.1941.), Alsviķu valsts meiteņu audzināšanas iestādi pārdēvē par Alsviķu valsts bērnu namu |
|
1942. gada sākumā |
· Alsviķos ierīkota piespiedu audzināšanas iestāde meitenēm |
|
1944. gada atvasarā |
· pilī izvietojās vācu armijas daļas, pēc tam kādu laiku – arī krievi |
|
1945. – 1957. |
· bērnu nams |
|
1957. – 1962. |
· bērnu nams un Alsviķu septiņgadīgā skola |
|
1962. – 1966. |
· zēnu internātskola |
|
1966. gada 8. decembrī 1991. gada 21. jūnijs |
· atver 12.SPTVS, vēlāk 98.Alsviķu speciālo profesionāli tehnisko vidusskolu |
|
Kopš 1991. gada septembris |
· valsts arodapmācības un rehabilitācijas centrs jauniešiem, profesionālā skola, arodskola ar 2012. gadu |
|
Ar 2004. gada 1. jūliju |
· IZM pakļautībā |
|
Ar 2015gada 1. septembri |
· PIKC “Smiltenes tehnikums” Alsviķu teritoriālā struktūrvienība |
|
Kopš 1921. gada februāra |
valsts saimniecība
|
|
1927. |
· muižas ēkas sadala jaunsaimniecībās un amatnieku gabalos · pilī ierīko Valkas apriņķa bērnu patversmi
|
|
1939. gada 1. septembrī |
· pēc 2 gadu remonta pilī atver valsts grūti audzināmo meiteņu iestādi
|
|
1940. |
· ar Izglītības Tautas Komisāra rīkojumu Valkas apriņķa Alsviķu pagastā nodibināta Alsviķu valsts meiteņu audzināšanas iestāde |
|
1941. |
· ar Izglītības Tautas Komisāra pavēli Nr.9 (14.01.1941.), Alsviķu valsts meiteņu audzināšanas iestādi pārdēvē par Alsviķu valsts bērnu namu |
|
1942. gada sākumā |
· Alsviķos ierīkota piespiedu audzināšanas iestāde meitenēm |
|
1944. gada atvasarā |
· pilī izvietojās vācu armijas daļas, pēc tam kādu laiku – arī krievi |
|
1945. – 1957. |
· bērnu nams |
|
1957. – 1962. |
· bērnu nams un Alsviķu septiņgadīgā skola |
|
1962. – 1966. |
· zēnu internātskola |
|
1966. gada 8. decembrī 1991. gada 21. jūnijs |
· atver 12.SPTVS, vēlāk 98.Alsviķu speciālo profesionāli tehnisko vidusskolu |
|
Kopš 1991. gada septembris |
· valsts arodapmācības un rehabilitācijas centrs jauniešiem, profesionālā skola, arodskola ar 2012. gadu |
|
Ar 2004. gada 1. jūliju |
· IZM pakļautībā |
|
Ar 2015gada 1. septembri |
· PIKC “Smiltenes tehnikums” Alsviķu teritoriālā struktūrvienība |
