Lubānas dziesminieka un pašvaldības vadītāja Miķeļa Gruzīša populārā šlāgera motīvs uzdeva toni Smiltenes tehnikuma Mūžizglītības nodaļas hidrobūvju būvtehniķu un vides tehniķu 13.jūnija praktiskajām nodarbībām pie Lubānas ezera. Gatavību nopietnai brišanai apliecināja audzēkņu sarūpētais izbraukuma ekipējums – gumijnieki un lietus mēteļi, jo nerimstošās lietavas sestdienas rītā  draudēja arī Smilteni pārvērst “ziedošos klānos”.

Lubānā mūs sagaidīja gids - Zemkopības ministrijas Latgales reģiona Meliorācijas nodaļas Madonas sektora vadītājs Aldis Spriņģis, meliorators ar ilggadēju pieredzi un joprojām nerimstošu aizrautību. Viņš 16 topošos tehniķus un trīs skolotājus iepazīstināja ar savā pārziņā esošajiem objektiem.

Ikviens Latvijas iedzīvotājs no pamatskolas zinās lielāko ezeru valstī – Lubāna ezeru, taču Aldis Spriņģis precizēja, ka patiesībā tā nav dabiska ūdenskrātuve, bet lielākā hidrotehniskā būve  Eiropā, kas “ierāmēta” ar dambi, slūžu un kanālu sistēmu ūdens līmeņa regulēšanai. Šī kompleksa pirmsākumi ir jau 19.gs. vidū, izrokot Meirānu kanālu un Ciķeļgrāvi, bet iniciators poldera būvniecības uzsākšanai 1926.gadā ir ministru prezidents Kārlis Ulmanis. Un tā valdības mainījušās, bet hidrotehniskais komplekss joprojām darbojas. Kā pierādījums cilvēka uzvarai pār ūdens stihiju. Tajā pašā laikā objekts ir iekļauts 2009.g. izveidotajā “Lubāna mitrāja” dabas liegumā, kas ir Natura 2000 un RAMSAR teritorija.

Apskatot ezeru un būves un klausoties pieredzējušā melioratora stāstītajā, audzēkņiem radās daudz pilnīgāks priekšstats par vides un tehnikas objektiem. Arī par tādu hidrotehnikas brīnumu kā Maltas un Rēzeknes upju divu līmeņu krustojumu (redzams attēlā, autore skeptiķiem iesaka apmeklēt šo objektu un pārliecināties pašiem, kā iespējams tik neticams risinājums). Gids  mums bija sagatavojis iespaidīgu šovu – slūžu atvēršanu, precīzāk – pavēršanu ūdens līmeņa samazināšanai līdz vajadzīgajai atzīmei, un ūdens nodemonstrēja savu spēku. Vēl šovu no augšas papildināja divu iznīcinātāju pārlidojums – šodienas laika zīme.  

Braucot pa poldera dambi, iespaidu atstāja vēl kāda laika zīme  - latvāņu audzes ar milzīgiem baltiem ziedu čemuriem, kuras pilnībā pārņēmušas visas dambja nogāzes.

Aprunājoties ar Lubānas nodarbību dalībniekiem par papildus izglītības iemesliem, uzrunātie atzina, ka tā ir bijusi vēlme uzzināt vairāk un dziļāk par vienu vai otru mācību kursu, jo vairāki no viņiem jau ir saistīti ar būvniecību vai vides pētīšanu. Un, ja vajag, gatavi brist tiešā un pārnestā nozīmē, lai izpētītītu pārliecīgā mitruma vai vides piesārņojuma cēloņus. Kāda no melioratoru, t.i., hidrobūvju būvtehniķu kursa audzēknēm šī mācību kursa ietvaros drīzākajā laikā iegūs arī traktora vadīšanas tiesības, jo tās dzīvē varot noderēt arī diplomētai RTU inženierei. Augstākā izglītība ir daudziem no abu kursu audzēkņiem, taču par tehnikuma mācību piedāvājumu viņi izteicās atzinīgi. Topošie hidrobūvju būvtehniķi minēja vairākus piemērus tam, ka zemnieki sākot interesēties par meliorācijas sistēmu stāvokli un atjaunošanas iespējām, un ir ļoti labi, ja ir kāds, kurš var pakonsultēt.   

Atvadoties no Alda Spriņģa, skolotāji ”piedraudēja”,  ka vedīs pie viņa uz Lubānu arī nākošos kursus, ja tādi būs. Valsts Izglītības attīstības aģentūras vietnē STARS ir atvērta pieteikšanās rudens grupām “ESF+ projekta nr. 4.2.4.2/1/24/I/001 "Atbalsts pieaugušo individuālajās vajadzībās balstītai pieaugušo izglītībai" ietvaros.

Aija Jurjāne