LV
Patiesībā šajā aprakstā
par Smiltenes tehnikuma Mūžizglītības
nodaļas hidrobūvju būvtehniķu mācību gaitām bija plānots atspoguļot nodarbības
ar vieslektoriem, bet sarunājoties ar dalībniekiem, tēma paplašinājās.
Jēdzienu “patikšana” ieviesa kāda audzēkne, atbildot uz jautājumu, ko viņa
iegūst no mācību procesa. Viņai esot patīkami apgūt jaunas prasmes, patīkami
atrasties starp pieredzējušākiem kursa biedriem, klausīties, kā viņi diskutē ar
skolotāju, un vienkārši patīk uzzināt un zināt. Par patikšanu nepiemaksā un
atzīmes nepaaugstina, patikšana nepadara īsāku ceļu no Jelgavas līdz Smiltenes
un atpakaļ, kas jāmēro citam audzēknim, un patikšana nedzēš ģimenei atrauto
laiku, bet patikšana to visu padara vieglāku.
Iespēju robežās mācību procesā Mūžizglītības
nodaļa piesaista arī vieslektorus. Tā sestdien, 16.maijā, hidrobūvju būvtehniķiem
bija iespēja piedalīties Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes
pasniedzēju vadītās nodarbībās. Tehnikumā viesojās LBTU Meža un vides zinātņu
fakultātes pasniedzēji Einārs Pundurs un Kaspars Abramenko, kurš šobrīd pārstāv
Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centru.
Eināra Pundura lekcijā par hidrobūvēm klausītāju auditoriju
kuplināja arī transportbūvju būvtehniķu kursa audzēkņi un vairāki nodaļas darbā
iesaistītie skolotāji. Lektors uzsvēra, ka hidrotehniskajām būvēm ir jākalpo ilgi,
100 un vairāk gadus, tāpēc to būvniecībai ir augstākas prasības, kā arī
projektētājiem un būvniekiem ļoti nopietni jāizvērtē dabas faktori. Pasniedzējs
kopā ar audzēkņiem apmeklēja arī Abula HES un Tepera dambi.
Kaspars Abramenko, kurš ir
piedalījies vairāku tehnikuma melioratoru kursu izglītošanā gan kā vieslektors,
gan uzņemot interesentus Hidroloģijas laboratorijā LBTU, hidrobūvju
būvtehniķiem novadīja nodarbību par specifiskām hidrotehniskajām būvēm –
polderiem.
Kāpēc pilsētas lietusgāzēs cieš vairāk nekā lauki,
vai dambim gar jūru ir jāievēro tādi paši būvnormatīvi kā dambim upmalā - atbildes uz šiem un daudziem citiem
jautājumiem varat saņemt no topošajiem
būvtehniķiem. Viņi zinās.
Ar skolotājiem spriedām arī par
to, kā atšķiras stundu vadīšana tehnikuma audzēkņiem pēc pamatskolas no stundu
vadīšanas pieaugušajiem. Skolotāji atzina, ka mācīt pieaugušos esot grūtāk, jo
viņiem jau esot dzīves un darba pieredze, vairākiem arī - augstskolas diploms, kas pamatoti
paaugstina pašnovērtējumu. Tāds izglītojamais var oponēt skolotājam, jo viņa
darba vietā pielieto citas metodes vai, piemēram, izmanto datorprogrammu, nevis
mēģina atcerēties formulu trapeces laukuma aprēķināšanai. Taču pieaugušajiem
atšķirībā no jauniešiem ir daudz dziļāka interese un motivācija, kas
atgriezeniski rada gandarījumu. To apliecināja arī kāds starpbrīdī uzrunātais
kursants, kurš atzinās, ka viņš esot uzdevis vieslektoram visvairāk jautājumu,
kaut gan pārstāv pieaicinātos transportbūvju
būvtehniķus.
Nobeigumā vēl kādas kursantes
atziņa, ka mācīties, izmantojot projekta (Eiropas Sociālā fonda Plus projekts
Nr. 4.2.4.2/1/24/I/001 “Atbalsts pieaugušo individuālajās vajadzībās balstītai
pieaugušo izglītībai”) finansējumu ir ļoti izdevīgi - vēl viens svarīgs
faktors.
Aija Jurjāne

