Seko mums:

Patiesībā šajā aprakstā par Smiltenes tehnikuma Mūžizglītības nodaļas hidrobūvju būvtehniķu mācību gaitām bija plānots atspoguļot nodarbības ar vieslektoriem, bet sarunājoties ar dalībniekiem,  tēma paplašinājās.

Jēdzienu “patikšana” ieviesa kāda audzēkne, atbildot uz jautājumu, ko viņa iegūst no mācību procesa. Viņai esot patīkami apgūt jaunas prasmes, patīkami atrasties starp pieredzējušākiem kursa biedriem, klausīties, kā viņi diskutē ar skolotāju, un vienkārši patīk uzzināt un zināt. Par patikšanu nepiemaksā un atzīmes nepaaugstina, patikšana nepadara īsāku ceļu no Jelgavas līdz Smiltenes un atpakaļ, kas jāmēro citam audzēknim, un patikšana nedzēš ģimenei atrauto laiku, bet patikšana to visu padara vieglāku.    

Iespēju robežās mācību procesā Mūžizglītības nodaļa piesaista arī vieslektorus. Tā sestdien, 16.maijā, hidrobūvju būvtehniķiem bija iespēja piedalīties Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes pasniedzēju vadītās nodarbībās. Tehnikumā viesojās LBTU Meža un vides zinātņu fakultātes pasniedzēji Einārs Pundurs un Kaspars Abramenko, kurš šobrīd pārstāv Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centru.

Eināra Pundura lekcijā par hidrobūvēm klausītāju auditoriju kuplināja arī transportbūvju būvtehniķu kursa audzēkņi un vairāki nodaļas darbā iesaistītie skolotāji. Lektors uzsvēra, ka hidrotehniskajām būvēm ir jākalpo ilgi, 100 un vairāk gadus, tāpēc to būvniecībai ir augstākas prasības, kā arī projektētājiem un būvniekiem ļoti nopietni jāizvērtē dabas faktori. Pasniedzējs kopā ar audzēkņiem apmeklēja arī Abula HES un Tepera dambi.

Kaspars Abramenko, kurš ir piedalījies vairāku tehnikuma melioratoru kursu izglītošanā gan kā vieslektors, gan uzņemot interesentus Hidroloģijas laboratorijā LBTU, hidrobūvju būvtehniķiem novadīja nodarbību par specifiskām hidrotehniskajām būvēm – polderiem.

Kāpēc pilsētas lietusgāzēs cieš vairāk nekā lauki, vai dambim gar jūru ir jāievēro tādi paši būvnormatīvi kā dambim upmalā  - atbildes uz šiem un daudziem citiem jautājumiem varat saņemt no topošajiem būvtehniķiem. Viņi zinās.  

Ar skolotājiem spriedām arī par to, kā atšķiras stundu vadīšana tehnikuma audzēkņiem pēc pamatskolas no stundu vadīšanas pieaugušajiem. Skolotāji atzina, ka mācīt pieaugušos esot grūtāk, jo viņiem jau esot dzīves un darba pieredze, vairākiem arī  - augstskolas diploms, kas pamatoti paaugstina pašnovērtējumu. Tāds izglītojamais var oponēt skolotājam, jo viņa darba vietā pielieto citas metodes vai, piemēram, izmanto datorprogrammu, nevis mēģina atcerēties formulu trapeces laukuma aprēķināšanai. Taču pieaugušajiem atšķirībā no jauniešiem ir daudz dziļāka interese un motivācija, kas atgriezeniski rada gandarījumu. To apliecināja arī kāds starpbrīdī uzrunātais kursants, kurš atzinās, ka viņš esot uzdevis vieslektoram visvairāk jautājumu, kaut gan pārstāv pieaicinātos  transportbūvju būvtehniķus.   

Nobeigumā vēl kādas kursantes atziņa, ka mācīties, izmantojot projekta (Eiropas Sociālā fonda Plus projekts Nr. 4.2.4.2/1/24/I/001 “Atbalsts pieaugušo individuālajās vajadzībās balstītai pieaugušo izglītībai”) finansējumu ir ļoti izdevīgi - vēl viens svarīgs faktors.

Aija Jurjāne