No 28. līdz 30.maijam Smiltenes tehnikumā notika starptautiska konference, kurā dalībnieki no dažādām Eiropas valstīm dalījās pieredzē par ECVET ieviešanu profesionālajā izglītībā un to, kā sekmēt iedzīvotāju mūžizglītību un mobilitāti Eiropas izglītības un darba tirgū. Vienlaikus tika izvērtēts arī “Erasmus+” stratēģiskās partnerības projekts veterinārmedicīnas jomā, kura ietvaros sadarbības partneri no Latvijas, Čehijas, Igaunijas, Francijas, vadoties pēc ECVET principiem, izstrādāja mācību moduļus. Tie jau pavēruši daudz jaunu iespēju šā projekta dalībniekiem un papildinās starptautiskās     sadarbības un izaugsmes iespējas arī turpmāk.

ECVET(Eiropas kredītsistēma profesionālajai izglītībai un mācībām (European Credit System for Vocational Education and Training)) mērķis ir veicināt pārrobežu mobilitāti un starptautiskās mūžizglītības iespējas profesionālajā izglītībā, kā arī nodrošinot elastīgāku izglītības atzīšanu.

                                                                     Viens no Latvijas veiksmes stāstiem

“ES pieteikto mobilitātes projektu ir ļoti daudz, bet tikai daži no tiem tiek apstiprināti. Līdz ar to Smiltenes tehnikumam apstiprinātais mobilitātes projekts veterinārmedicīnas jomā ir ne vien šīs skolas, bet arī visas Latvijas veiksmes stāsts,” konferencē atzina Valsts Izglītības attīstības aģentūras pārstāve Antra Meņģele.

ECVET konferences atklāšanā Smiltenes tehnikuma starptautisko projektu vadītājai un pasākuma organizatorei Ingunai Avotai par paveikto visa novada attīstībā pateicās arī Smiltenes novada domes priekšsēdētājs Gints Kukainis, kurš ar sirsnīgu smaidu atcerējās laiku, kad Inguna dzīvojusi kaimiņos un viņam, toreiz - mazam puikam, atstājusi par sevi iespaidu, ka viņai šajā pasaulē nav nekā neiespējama."

Foto: Ingunu Avotu sveic Smiltenes tehnikuma direktors Andris Miezītis.

 

        Pieaugs mūžizglītības programmu skaits

Vairākums konferences dalībnieku bija skolotāji, kuri savā darbā izmanto ECVET principus modulāro izglītības programmu izstrādē. Profesionālajā izglītībā aizvien vairāk tiek domāts arī par mūžizglītības programmām. Saskaņā ar jaunākajiem pētījumiem nākotnē 60% cilvēku strādās profesijās, kuru šobrīd vēl nav… Tāpēc neformālās un mūžizglītības programmas kļūs aizvien aktuālākas. Igaunijas profesionālās izglītības iestādēs jau šobrīd vidējais audzēkņu vecums ir 29 gadi. Arī Vācijā profesionālās izglītības kompetences centru pamatauditorija ir pieaugušie.

ECVET ieviešanas mērķis ir veicināt elastīgāku pieeju jaunu, darba tirgum atbilstošu prasmju iegūšanai. Konferencē izskanēja arī rosinājums – profesionālo izglītību padarīt par pirmo izvēli. “Augsti kvalificētam speciālistam svarīgas ne vien teorētiskās, bet arī praktiskās zināšanas, un pirmie, kas tās jaunietim var nodrošināt, ir profesionālās izglītības kompetences centri. Ideāli, ja jaunietis, kurš vēlas kļūt par inženieri, vispirms apgūst pamatprasmes un augstāko izglītība jau ir kā nākamais posms viņa karjeras ceļā, ” savu viedokli pauda Izglītības un zinātnes ministrijas EPALE projektu vadītāja Silvija Kārkliņa.

       Jauniešu pieredze

Savā pieredzē dalījās arī stratēģiskās partnerības projektā iesaistītie jaunieši. Visi ļoti atzinīgi vērtēja gan iespēju citā valstī papildināt zināšanas savā izvēlētajā specialitātē, gan sertifikātus, kas pavērušas jaunas iespējas darba tirgū. Piemēram, igauniete Gerija Tatar, kura projekta ietvaros Smiltenes tehnikumā apguva veterinārārsta asistenta pienākumus kastrācijas operāciju laikā, atgriezusies Igaunijā, atrada labu darbu un iegūto sertifikātu uzskata par vērtīgu papildinājumu savā CV. Ieguvusi profesionālo izglītību, Gerija turpinās mācības augstskolā. Viņa vēlas kļūt par veterinārārsti.

 

Profesionālai izglītībai jābūt balstītai darba vidē!

Galvenā atziņa, ko konferences laikā pauda visi referenti – profesionālajai izglītībai ir jāiet līdzi laikam, tai jābūt balstītai darba vidē un ceļš uz nozīmīgajām pārmaiņām ir sācies. Taču, kā atzina Igaunijas kolēģi – viss jau nav jāsāk tukšā vietā. Ir ielikts ļoti labs pamats, kas tikai jāpārveido atbilstoši mūsdienu darba tirgus prasībām.

Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) projektu vadītāja Jolanta Vjakse klātesošos informēja par ESF projektu “Profesionālās izglītības iestāžu audzēkņu dalība darba vidē balstītās mācībās un mācību praksēs uzņēmumos”. LDDK pārstāve ar konkrētiem piemēriem iedrošināja skolotājus un audzēkņus būt aktīviem un iesaistīties projektā. “Tā jaunietis jau pirmajos kursos nonāks darba vidē, kur arī parasti veidojas pirmās attiecības ar uzņēmējiem un darba devējiem.”

                    Skolotājs kā koučs

Konferencē piedalījās arī pasaulē pazīstamā koučinga trenere Anastasija Nekrasova (Zviedrija). Anastasija Nekrasova sarakstījusi arī rokasgrāmatu VET mobilitātes organizatoriem. Saskaņā ar lektores visdziļāko pārliecību – koučings paplašina cilvēka redzesloku, vienlaikus palīdzot citā kultūrā, līdz šim neierastā vidē nepazaudēt sevi. Savā prezentācijā Anastasija Nekrasova arī sniedza ieskatu, kā koučings mobilitātes projektu īstenošanas laikā var palīdzēt izvirzīt un īstenot mērķus, kā arī – noderēt dažādu problēmu risināšanā. “Katram skolotājam ir jābūt kā koučam, kas iedrošina un palīdz realizēt audzēkņu vislieliskākās idejas.”

             PIKC jākļūst par ekselences centriem!

Konferenci vadīja pazīstamais žurnālists un biznesa augstskolas “Turība” pasniedzējs Ansis Bogustovs. “Patiess prieks, ka šādu projektu piedāvātās iespējas nav apstājušās tikai pie lielo pilsētu augstskolu studentiem, bet pieejamas arī profesionāli izglītojošo skolu audzēkņiem ārpus Rīgas,” savās pārdomās pēc konferences dalās Ansis Bogustovs. “Tāpat, klausoties projekta dalībnieku pieredzē, liels gandarījums, ka Smiltenes tehnikuma jaunieši nav iekļuvuši t.s. “Erasmus+” burbulī, ko esmu novērojis, vērojot sev kaimiņos dzīvojošos “Erasmus+” studentus no citām valstīm. Tas ir, kad cilvēki ierodoties kādā valstī uz pusgadu, lielākoties komunicē tikai ar citu valstu “Erasmus+” projektos iesaistītajiem studentiem. Līdz ar tās valsts kultūra, kuras iepazīšana arī ir viena no mobilitātes projektu mērķiem, viņiem tā arī paliek sveša.”

Latvijā joprojām daudz tiek runāts par to, kas būtu jādara, lai profesionālās izglītības prestižs augtu. “Vispirms pašiem jāmaina attieksme pret vārdiem “tehnikums”, PIKC”,” uzskata Ansis Bogustovs. “Tiem, kuri joprojām savā leksikā lieto vārdu “profene”, ar to nedomā kaut ko prestižu. Diemžēl, reālā situācija ir arī tāda, ka daudzi profesionālās izglītības iestāžu skolotāji, kuriem būtu jārāda saviem audzēkņiem zvaigznes, ceļš uz izaugsmi, joprojām spiesti daudz laika un enerģijas veltīt sociālo darbinieku funkciju pildīšanai, cenšoties “izvilkt” tos skolēnus, kas dažādu iemeslu dēļ nemācās.

Zinu, ka katrs kolektīvs ir tik stiprs, cik tā vājākais posms, tomēr ļoti ceru, ka pienāks laiks, ka Latvijā PIKC (Profesionālās izglītības kompetences centri) būs ekselences centri un sabiedrībā uz šo skolu audzēkņiem skatīsies kā uz cilvēkiem, kuri ātrāk iesaistīsies valsts ekonomikas izaugsmē un arī savas personiskās labklājības celšanā, nekā viens otrs “mūžīgais students”, kurš, ja vispār sāks pelnīt, tad to darīs krietni vēlāk.

Vienīgais, kas mazliet uztrauc attiecībā uz ļoti īsajām profesionālās izglītības programmām, kas šobrīd nāk modē, vai tās patiešām spēs nodrošināt kvalitatīvu izglītību? Agrāk jau arī zeļļi mācījās uzreiz pie meistara, bet no ekselences centra tomēr gribētos sagaidīt kaut ko vairāk. Ne visas zināšanas var apgūt mēneša vai gada laikā.”

Paldies visiem, kas palīdzēja konferences rīkošanā un viesu uzņemšanā, ļaujot Latvijas un Smiltenes vārdam atkal izskanēt visā Eiropā! Uz galeriju...

Baiba Vahere