Smiltenes tehnikuma angļu valodas skolotāja Astrīda Trijēce un profesionālo priekšmetu skolotājs Jānis Trijēcis šā gada sākumā ar “Erasmus+” projekta atbalstu devās profesionālajā pilnveidē uz Granādu Spānijā. Skolotāji iepazinās ar mācību darba organizāciju profesionālās ievirzes skolās un jauniešu prakses iespējām autoservisos “Opel Autiberia” un “Motordos”.

““Hispanidad” mācījās mazliet vairāk nekā 600, “Politecnico H.Lanz” – aptuveni 1500 audzēkņi. Abas bija vispārizglītojošās skolas. Profesionālo priekšmetu apguve sākās pēc devītās klases,” stāsta Astrīda Trijēce. “”Hispanidad” audzēkņi vienlaikus ar vidējo izglītību varēja apgūt biroja darbinieka, automehāniķa, elektriķa un apģērbu dizaina speciālista profesijas, “Politecnico H. Lanz” profesionālo izglītības programmu klāsts bija vēl plašāks. Tajā jauniešiem tika piedāvātas tādas interesantas specialitātes kā, piemēram, koka ēku celtniecība un ekobūves, gaisa kondicionēšanas iekārtu uzstādīšana, kanalizācijas sistēmu ierīkošana u.c. Šajā skolā bija arī ļoti daudzveidīgs mūžizglītības programmu klāsts. Līdz plkst.15.00 skolā mācījās jaunieši, pēc tam, no plkst.15.00 līdz 21.00 uz mācībām nāca pieaugušie.

Jaunieši mācību stundās izmantoja grāmatas, lai attīstītu patstāvīgā darba prasmes. Skolās bija plašas bibliotēkas ar daudz grāmatām. Mācību grāmatas jauniešiem jāpērk pašiem. Tāpat spāņu jaunieši paši par saviem līdzekļiem pērk praktiskajām nodarbībām nepieciešamo darba apģērbu.

Spānijas skolās ļoti rūpējas par izglītības kvalitāti. Jauniešus, kuriem liecībā kādā mācību priekšmetā parādās mazāk par piecām ballēm, atstāj tajā pašā klasē uz otru gadu.

Izglītības iestādēs lielu vērību pievērš drošībai. Apkārt skolām ir augsti žogi un audzēknis var iznākt no skolas tikai pēc mācību stundām. Viņu skolēniem tikpat kā nav neattaisnotu kavējumu, jo liegta iespēja stunda laikā izšmaukt no skolas.

Spāņi nedzenas pēc lielām ārišķībām, arī skolās viss ir vienkāršs un funkcionāls. Daudzas lietas, t.sk. mācību stendi automehāniķu apmācībai, bija jauniešu pašu gatavoti.

Skolās, kurās viesojāmies, atšķirībā no Latvijas profesionālās izglītības iestādēm, profesionālo svešvalodu kā atsevišķu mācību priekšmetu nemācīja. Droši vien, tāpēc, ka Spānija ir lielāka valsts un darbā viņi pārsvarā sarunājas valsts valodā. Taču jauniešiem, kuri brauc strādāt uz šo valsti, jāmācās angļu valoda, jo prakses vietās sazināšanās notiks angļu valodā.

Granāda ir tipiska studentu pilsēta. Interesanta arī ar to, ka uz turieni cilvēki no visas Austrumeiropas brauc mācīties spāņu valodu.

Skolas laikā jauniešu domas attiecībā uz profesijas izvēli mēdz ātri mainīties. Tā tas ir arī Spānijā. Ja pēc devītās klases kursā ir 30 skolēnu, tad 12.klasi beidz aptuveni 20. Vairākums spāņu jauniešu, tāpat kā Smiltenes tehnikuma audzēkņi, pēc skolas beigšanas paliek strādāt prakses vietās.”

                                                                                           Mācās ar ziedotām mašīnām

“Nākamie automehāniķi Spānijā praktiskajās nodarbībās strādā ar cilvēku ziedotām automašīnām. Arī latvieši varētu šādi atbalstīt jauniešus, kas mācās. Nedzīt savas vecās automašīnas un mašīnu kapsētām, bet uzdāvināt skolai,” uzskata skolotāji Trijēči.

“Abos servisos, kuros viesojāmies, pieņēma praksē arī jauniešus, kas mācās. Tiem, kas sevi parādīja no labākās puses, uzticēja sarežģītākus darbus. Sākumā darba devēji, protams, pārbauda, ko jaunietis prot vai neprot. Abi uzņēmumi ļoti atzinīgi novērtēja Austrumeiropas jauniešu zināšanas un bija gatavi ņemt praksē arī latviešu jauniešus.

“Serviss “Opel Autiberia” bija interesants ar to, ka tas bez tradicionālajiem pakalpojumiem piedāvāja arī retro automašīnu restaurēšanu un labošanu. Servisa darbinieki brīvajā laikā iepirka retro automašīnas, tās restaurēja un pēc tam pārdeva.”

                                                                                                       Brīvajā laikā

Brīvā laika skolotājiem bija ļoti maz, un to viņi izmantoja, lai iepazītos ar tuvākās apkārtnes dabu un kultūrvēsturiskajām vērtībām. “Bijām Zinātnes muzejā, slavenajā pils un cietokšņa kompleksā Alhambra, redzējām alu mājas kalnos, kur joprojām dzīvo cilvēki. 

Vecpilsētā dominējošais ielu segums ir vēsturiskais apaļais bruģis.

Spāņi ļoti rūpējas par to, lai varētu iespējami vairāk laika pavadīt kopā ar bērniem un ģimeni. Svētdienās visi veikali ir slēgti un šobrīd notiek diskusijas par to, lai visiem būtu brīva arī sestdiena. Bērni jau no agras bērnības tiek vesti uz dažādiem zinātnes centriem, kur viņus, atbilstoši savam vecumam, iesaista dažādās izglītojošās aktivitātēs. Bibliotēkās var sastapt ļoti daudz skolēnu, kuri lasa un konspektē izlasīto.”

Spānija skolotājiem Trijēčiem atmiņā paliks kā valsts, kurā valda ļoti liela kārtība un tīrība. “Servisos ik pēc diviem gadiem mainīja grīdas segumu, jo saskaņā ar viņu dziļāko pārliecību – telpas, kurās nevalda ideāla tīrība un kārtība, tāpat arī grīda, uz kuras palikuši neiztīrāmi traipi, atbaida klientus.

Praktisko nodarbību telpās audzēkņiem pieejamā vietā stāv spainis un slota. Ja jaunietis nejauši kaut ko izlej vai nosmērē, viņš to pats arī uzreiz satīra. Katrā izglītības iestādē, protams, ir arī apkopēja, bet jauniešos jau no mazotnes tiek ieaudzināta atbildība par savu tuvāko apkārtni un vidi. Spāņi ir arī ļoti lieli savas dzimtās zemes patrioti. Pie daudzu māja balkoniem plīvoja Spānijas karogi. Svētkos tie ir pie katras mājas.”Uz galeriju...

Teksts: Baiba Vahere

Foto: Jānis Trijēcis