Neilgi pirms jaunā mācību gada sākuma Smiltenes tehnikuma veterināro priekšmetu skolotāji Rudīte Benta, Inese Dūjiņa, Biruta Birkenšteina, Maira Kupriša, skolas projektu vadītāja Inguna Avota, angļu valodas skolotāja Gundega Upeniece un datorsistēmu administrators Toms Dreimanis devās uz Franciju, kur tikās ar sadarbības partneriem no Francijas, Igaunijas un Čehijas, nostiprināja profesionālās svešvalodas zināšanas, izvērtēja izstrādātos mācību materiālus un pārrunāja, kā notiks jaunā mācību moduļa testēšana. Tā plānota no 22. oktobra līdz 11. novembrim vienlaikus Latvijā, Francijā, Čehijā un Igaunijā.

“Mājās atgriezāmies ar patīkamu apziņu, ka stratēģiskās partnerības projekta mērķis - izveidot vienotu veterinārmedicīnas moduli, lai audzēkņi varētu mācīties un gūt pieredzi dažādās Eiropas valstīs, pamazām sāk īstenoties,” priecājas skolas projektu vadītāja Inguna Avota. “Francijā pirmoreiz tikās visi projekta īstenošanā iesaistītie skolotāji no Igaunijas, Francijas, Čehijas, un Latvijas. Skolotāji viens otru iepazīstināja ar izstrādātajiem mācību materiāliem. Vairākums atzina, ka piedāvāto tematu nācies sašaurināt, jo trīs nedēļu laikā iespējams nodrošināt tikai ļoti šauras specializācijas apmācību. Tā, piemēram, Smiltenes tehnikumā projektā iesaistītie jaunieši apgūs veterinārārsta asistenta pienākumus suņu/kaķu sterilizācijas / kastrācijas laikā. Skolotāji testēs, vai tik īsā laikā patiešām iespējams nodrošināt kvalitatīvu nepieciešamo prasmju un zināšanu apguvi, lai jaunieši var saņemt sertifikātus, kas viņiem pavērtu iespēju iegūtās zināšanas uzreiz pielietot praksē un piepelnīties. Līdz šim to varēja darīt tikai tad, kad audzēknis bija apguvis visu veterinārārsta asistenta apmācības programmu. Divi Smiltenes tehnikuma audzēkņi projekta ietvaros oktobrī kopā ar viesstudentiem mācīsies Latvijā, divi brauks uz Franciju, divi uz – Čehiju, bet četri – uz Igauniju. No katras valsts projekta īstenošanā iesaistīsies astoņi audzēkņi.

Skolotāji Francijā dalījās savstarpējā pieredzē par mācību metodēm, stundu plānošanu, darba organizāciju, pārrunāja galvenos priekšnoteikumus, lai saņemtu atgriezenisko saiti. Izstrādātos mācību materiālus (skolotāja un skolnieka grāmatu, darba lapas u.c.) visi novērtēja ļoti atzinīgi. Jau tuvākajā laikā tie būs pieejami arī projekta mājas lapā - http://www.iatevad.com/

Vienīgi nācās atzīt, ka joprojām mazliet “pieklibo” komunikācija. Savstarpēja sazināšanās notiek interneta vidē, kāds uzraksta vēstuli, otrs to uzreiz neizlasa… Bet gan jau arī šajā ziņā viens otram pieslīpēsimies un viss būs labi. Tikšanās laikā izskanēja, ka projektā vajadzēja iesaistīt vairāk audzēkņu, bet tas tomēr ir pilotprojekts… Tāpēc sākumā nolēmām būt piesardzīgi.

Viesošanās laikā strādājām darba grupās, katrā no tām darbojās pārstāvji no visām projekta īstenošanā iesaistītajām valstīm. Dalībniekiem bija atļauts sarunāties tikai angliski. Tāpēc uz Franciju ņēmām līdzi paši savu tulku - angļu valodas skolotāju Gundegu Upenieci.”

                                                                                                            Brīvajā laikā

Brīvajā laikā projekta dalībnieki iepazinās ar Francijas eksotiskajiem dzīvniekiem, tikās ar šķirnes dzīvnieku audzētājiem, redzēja, kā organizē darbu Francijas veterinārajās klīnikās, kā risina uz robežas konfiscēto, bez mājām un saimnieku gādības palikušo dzīvnieku problēmu. “Francūži, lai nopelnītu naudu, piedāvā šādā eksotisko dzīvnieku zoodārzā svinēt viesības un vienlaikus arī apskatīties dzīvniekus,” stāsta Inguna Avota. “Daudziem visspilgtākās emocijas izraisīja ērgļu parks, kurā aplūkojami vairāk par 30 sugu ērgļiem. Taču, manuprāt, šim putnam jādzīvo brīvībā. Ne velti  ir šis skaistais salīdzinājums – brīvs kā ērglis. Bet tur viņi piesieti pie ķēdes kā suņi… It kā jau tas viss ar zināmu pamatojumu, bet mani tas neuzrunāja. Lai cik labos apstākļos šiem putniem nodrošinātu, tie neatsver brīvību kalnos…

Darba nedēļas nogalē saņēmām brīnišķīgu balvu – aplūkot Monblānu un redzēt skaistos dabas skatus, kurus katru nedēļas nogali brauc baudīt tūristi no visām pasaules valstīm.

Šā mācību gada laikā nopietni gatavosimies konferencei par Eiropas kredītpunktu sistēmu profesionālās izglītības un apmācības jomā (ECVET), kas iecerēta 2018. gada maijā, Smiltenes tehnikumā.”

                                                                                                                               Svarīgākais jāpaveic līdz oktobrim

Smiltenes tehnikuma datorsistēmu administratora Toma Dreimaņa galvenais uzdevums projekta īstenošanas laikā – skolotāju izstrādāto mācību materiālu publicēšana mājas lapā un projekta mājas lapas administrēšana. “Informēju projekta dalībniekus par to, kā sagatavot publicējamo informāciju. Tagad, kad visi materiāli tikpat kā gatavi, svarīgi tos līdz oktobrim ielikt mājas lapā. Savukārt mācību moduļa testēšanas laikā vajadzēs nodrošināt, lai darbojas visas interneta tehnoloģijas.”

“Lielāko nedrošību laikam izraisa valodas barjera,” atzīst veterināro priekšmetu skolotāja Biruta Birkenšteina. Līdzīgi saka arī pārējie projektā iesaistītie dalībnieki, no kuriem vairāki skolā mācījušies vācu valodu. “Mācību materiālu izstrāde īpašas grūtības nesagādāja. Manas tēmas bija darba drošība un dzīvnieku fiksācija sterilizācijas/kastrācijas laikā. Stāstīšu projekta dalībniekiem par to, kā dzīvniekus uzņemt klīnikā un pareizi nofiksēt, lai asistents vai kādam cits klīnikas darbinieks netiktu sakosts vai saskrāpēts. Runāsim darba drošību, kultūru un asistenta uzvedību operāciju zālē. Iesaistīšanās starptautiskā projektā ir liela atbildība. Gatavojot mācību materiālus, izmantotās literatūras saraksts bija daudz garāks nekā ikdienā. Vajadzēja ņemt vērā, ka strādāsim ar dažādu tautību un mentalitāšu audzēkņiem. Turklāt – tas viss notiks pirmo reizi… Bet – kāpēc gan neizmantot iespēju izmēģināt kaut ko jaunu? Tas, taču, vienlaikus ir arī ļoti skaists izaicinājums - tehnikuma skolotāji ar savām praktiskajām un teorētiskajām zināšanām varēs vadīt starptautisku projektu!

Viesojoties Francijā, sākumā visgrūtāk bija pieņemt viņu atšķirīgo dzīves tempu. Mums tas tomēr ir daudz straujāks. Esam pieraduši strādāt intensīvāk. Viņi var stundām ilgi kavēties pie viena temata.

Ļoti patika izbraukumi, kuros redzējām, kā strādā ar veterinārmedicīnu saistīto profesiju pārstāvji Francijā. Ar milzīgu interesi ciemojos sesku audzētavā. Vairāki tehnikuma jaunieši nodarbojas ar sesku audzēšanu. Tagad varēšu ar viņiem dalīties Francijas pieredzē par pieprasītākajām šķirnēm, pārošanu, kā arī – sesku barošanu un kopšanu. Ja uz mūsu klīniku visbiežāk atved jau apmēram gadu vecus seskus, tad Francijā redzējām un varējām paturēt rokās dažas nedēļas vecus sesku bērnus un salīdzināt, kā viņi dažu nedēļu laikā izauguši.

Ļoti fascinēja Francijā redzētā zirgu klīnika. Būtu tik jauki, ja kāds no mūsu zirgu mīļiem tiktu uz turieni praksē…

No kultūrvēsturiskā aspekta ļoti interesanta bija Ženēvas apskate. Tāpat domās joprojām ik pa laikam atceros skaistos kalnu skatus. Izbaudījām franču virtuvi. Nogaršojām arī no dzīvnieku iekšējiem orgāniem gatavotus ēdienus, kuriem izejvielas piegādātas no Latvijas. Iemācījos dzert daudz ūdens, kas francūžiem ir normāla parādība. Mūs tur patiešām uzņēma ļoti draudzīgi un labsirdīgi.

Tagad jādara viss iespējamais, lai tikpat labi izdodas pie mums uzņemt projekta dalībniekus no citām valstīm. Gan jau pa visiem kopā veiksmīgi tiksim galā arī ar šo uzdevumu. Pirmajai reizei labi arī tas, ka audzēkņu grupa nebūs liela.”

                                                                                                            Jauns un patīkams izaicinājums

Veterināro priekšmetu skolotāja Rudīte Benta stratēģiskās partnerības projekta ietvaros mācīs dzīvnieku (suņu un kaķu) anatomiju, operācijas laukuma sagatavošanu, injekciju un infūziju tehniku, aseptiku un antiseptiku, stāstīs, kas jāievēro, lai operācijas laikā brūcē neiekļūtu mikrobi. “Šīs zināšanas ir ķirurģisko operāciju veiksmes pamatu pamats,” uzskata skolotāja. “Viss, par ko mācīšu projekta dalībniekiem, ir mana darba ikdiena jau 20 gadus. Priecājos, ka tagad varēšu dalīties pieredzē ne vien ar Latvijas jauniešiem, arī ar audzēkņiem no Francijas, Igaunijas un Čehijas.  Atšķirība tikai tā, ka auditorijā sēdēs starptautiska grupa. Galvenais, lai audzēkņi būtu ieinteresēti, lai viņiem patīk. Tad arī skolotājam prieks strādāt un tāpat neizpaliek rezultāts.

No Francijas brauciena par lielāko ieguvumu uzskatu dalīšanos savstarpējā pieredzē par mācību metodēm. Pārrunājām, kā nodrošināt to, lai mācīšanās noritētu raiti un audzēkņi iespējami ātrāk iejustos jaunajā vidē. Visa vasara pagāja spraigā darbā, gatavojot mācību materiālus. Toties tagad par tiem vairs nav jāuztraucas.

No ārpus darba redzētā spēcīgākās emocijas paliks no kalniem, bijām Aiguille du Midi virsotnē, no kuras pavērās elpu aizraujošs skats uz Monblānu. Izjutām gan skābekļa badu, gan krasās gaisa temperatūras svārstības (no + 30° C līdz - 4°C). Vērojām alpīnistus, kas kā mazas skudriņas kāpj Monblānā. Katru nedēļas nogali šo virsotni brauc iekarot 200 – 300 kalnos kāpēju, daži iet arī bojā.

Man ļoti patika kalnu ērgļu parks. Bija interesanti redzēt no salīdzinoši tuva attāluma putnus, kas liela dzīvnieka ķermeni var saplosīt dažu minūšu laikā. Parkā rūpējas, lai ērgļi izdzīvotu kā suga. Tos, kas adaptējušies dzīvei savvaļā, palaiž brīvībā.

Ženēvas apkārtne sajūsmināja ar savu skaisto dabu. Visi vēl ilgi atcerēsimies naksnīgās peldes Francijas ezeros.”

Pateicīga par tehnikuma un skolas projektu vadītājas Ingunas Avotas sarūpēto iespēju doties uz Franciju ir arī skolas veterināro priekšmetu skolotāja Inese Dūjiņa.  kura viesošanos ārzemēs uztvērusi kā labu “grūdienu”, lai pilnveidotu angļu valodas zināšanas. “Visu atvaļinājumu veltīju mācību materiālu izveidei. Tāpēc ceļojumu uztvēru kā skaistu balvu un vienlaikus izdevību papildināt zināšanas un gūt jaunu pieredzi ne vien strādājot darba grupās, bet arī pieredzi bagātinošos pasākumos ārpus mācību programmas. Tāpat bija interesanti

ielūkoties viņu veterināro klīniku un zooveikalu ikdienā.”

Ineses Dūjiņas mācību materiālu temati – fizioloģija un dzīvības funkciju uzturēšana operācijas laikā. Asistenta pienākumi dzīvības funkciju uzturēšanā. Gaidāmā projekta dalībnieku apmācība skolotājā īpašas raizes neizraisa. Galvenais, lai audzēkņi būtu ieinteresēti mācīties…Uz galeriju...

Teksts: Baiba Vahere

Projekta logo autore: Laila Benta

Foto: No Rudītes Bentas un Ineses Dūjiņas personiskā arhīva.