Ir trīs lietas, ko Smiltenes tehnikuma profesionālo priekšmetu skolotājs Agnis Krūzītis labprāt pārmantotu no portugāļiem – viņu miers, darba organizācija un lokālpatriotiskā nostāja ceļu būves izejmateriālu izvēlē.Skolotājs nesen “Erasmus+” projekta “Profesionālā pilnveide kvalitatīvas izglītības īstenošanai” ietvaros papildināja zināšanas Portugāles būvniecības, automobiļu tehniskās apkalpes un ceļu būves uzņēmumos. Iegūts sertifikāts, kas apliecina profesionālo izaugsmi ceļu būvniecībā, ceļu būves tehnikas izmantošanā un tehnoloģisko procesu apguvē.

“Nekad jau nenāk par ļaunu iemācīties kaut ko jaunu, redzēt, kā tavas izvēlētās nozares speciālisti strāda citās valstīs,” atzīst skolotājs Krūzītis. Ceļu būves nozarē esmu nostrādājis vairāk par desmit gadiem, tāpēc bija, ar ko salīdzināt.”

Skolotājs rāda nākamajiem celtniecības un ceļu būves mehāniķiem fotogrāfijas, kurās redzams, kā būvē ceļus Portugālē, kā arī - viņu tehnika. Agnis Krūzītis uzskata, ka šī pieredze noteikti noderēs arī audzēkņiem. Gan tiem, kas izmācīsies par ceļu būves meistariem, gan jauniešiem, kuri strādās ar jaunajām tehnoloģijām savās saimniecībās vai ģimenes uzņēmumos.

“No portugāliešiem varam mācīties daudz pozitīvā.  Piemēram, viņi ietvju bruģēšanā un ceļu būvniecībā galvenokārt izmanto vietējo izejmateriālu – granītu. Visus izejmateriālus izlieto ļoti pārdomāti, dolomīta pārpalikumus sasmalcina un liek apakšā betona bruģītim. Mēs granītu ceļu būvēšanai ievedam no Skandināvijas valstīm, kaut varētu darīt tāpat kā portugālieši, jo arī Latvijā ir granīts...

Tiesa, viņi ceļu būvēšanā izmanto arī izejmateriālus, kas tehnoloģisko procesu ievērojami sadārdzina. Taču laika gaitā tas atmaksājas – Portugāles ceļi ir ļoti labā stāvoklī.

Vēl Portugālē ļoti patika darba organizācija. Būvobjektos neredzēju nevienu, kas stāvētu dīkā. Darbinieku ir mazāk, bet katrs – ar saviem, konkrētiem pienākumiem, kas arī parasti tiek pēc labākās sirdsapziņas izpildīti. Uzņēmēji, rūpīgi izvēloties darbiniekus, ir ieguvēji gan finansiāli, gan paveikto darbu kvalitātes ziņā.

Nevienā būvobjektā neredzēju tik daudz strādnieku kā Latvijā. Tāpat nekur nestāvēja liekas tehnikas vienības.

Ja remontē ielu, tad tehnoloģiskais process notiek visā tās garumā. Vispirms saved kārtībā braucamo daļu, uzreiz pēc tam - arī ietvi.

“Ceļinieku” un būvnieku darba diena Portugālē ir īsāka nekā Latvijā. Tā sākas plkst 8.00, no plkst. 12.00 līdz plkst. 14.00 ir pusdienas laiks, bet plkst. 17.00 darba laiks beidzas.

Parunājos arī ar uzņēmējiem, pie kuriem Smiltenes tehnikuma jaunieši bijuši praksē – atsauksmes bija ļoti labas. Visi teica, lai sūtot vēl...

Mūsu audzēkņu zināšanas ir daudzpusīgākas. Portugālē ceļu būves mašīnas parasti remontē servisos, bet Latvijā tomēr tiek gaidīts, lai vienkāršākās problēmas novērstu pats mašīnas vadītājs.”

Vairāk par visu skolotājs Krūzītis saviem audzēkņiem vēlētos iemācīt portugāliešu mieru. “Pats ar tādu prieku vēroju, kā viņi strādā – visi omulīgi, smaidīgi. Ja kaut kas neveicas, nestresojot izdomā, kāds varētu būt problēmas cēlonis, ko lietas labā var darīt. Šāda attieksme ir zelta vērtē jebkurā darbā, bet jo īpaši svarīga mehāniķiem. Ar steigu, uztraukšanos un haotisku darbošanos neko nepanāksi.” Uz galeriju...

Foto: no Agņa Krūzīša personiskā arhīva, Baiba Vahere