Šī tīmekļa vietne izmanto sīkdatnes. Piekrītot sīkdatņu izmantošanai, tiks nodrošināta tīmekļa vietnes optimāla darbība.
Turpinot vietnes apskati, jūs piekrītat, ka izmantosim sīkdatnes jūsu ierīcē. Savu piekrišanu jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes. Sīkdatņu politika...

Vēsture

  • Pirmā izstāde

    Pirmā izstāde

    Smiltenes tehnikuma audzēkņi vairākkārt piedalījušies dažādās Latvijas un arī starptautiskajās izstādēs. Taču pati pirmā izstāde, kurā piedalījās arī Valsts Smiltenes lauksaimniecības mācību iestāžu jaunieši, bija liels notikums visai Smiltenei. To, kā notika gatavošanās Smiltenes – Palsmanes- Aumeisteru –Gaujienas lauksaimniecības biedrības 50 gadu jubilejas izstādei, tēlaini atspoguļojis žurnāls “Zemkopis”:

    “Jau dienu iepriekš mūsu citkārt klusā un miera pilnā pilsētiņā liela rosība un dzīvība. Uzpoš un tīra pilsētu, steidz kārtot un sarīkot izstādi. Pie Gustava Ādolfa laukuma rūpnieks Cukurs ar zeļļiem veido skaistus goda vārtus valsts prezidentam. Slauka ielas, izravē no renstelēm sazēlušo mauru, novāc vecos kioskus. Savu ārieni izdaiļojis, tas ir - nogriezis savu pinkaino bārzdu un matus apcirpis pat baznīcas dārza iemītnieks Zālīts, gatavodamies uz jubileju. Drūms, kā parasti, sava veikala durvīs stāv tirgonis žīds Leibovičs un ar labsirdīgu seju apkārt staigā bijušais koku galotņu brāķeris Ceibots. Drāžas limuzīni, rēc to taures. Pie goda vārtiem ar “Latvju himnas” skaņām prezidentu sagaida Smiltenes mūzikas un dziedāšanas biedrības koris. Baznīcā notiek pateicības dievkalpojums. (..) Prezidents Jāņu kalnā atklāj jubilejas izstādi.

    Ievērību pelna Valsts Smiltene mācību iestāžu fermas plašais stends – sviests, kefīrs un sieri kādās 10 šķirnēs, no kuriem pirmā kārtā, kā izcils atzīmējams garšīgais Šveices jeb Ementāles siers, no kura lielās ripas arī apmeklētāji dabūja pagaršot.”

  • Pirmie dziesmusvētki Smiltenes

    Pirmie dziesmusvētki Smiltenes "Stounhedžā"

    Dienā, kad saulīte paslēpusies aiz rudens lietus mākoņiem, šķirstām Kalnamuižas un Smiltenes tehnikuma atmiņu albumus.
    Vietā, kuru tūristi un arī daudzi smiltenieši iesaukuši par Stounhedžu, gadsimta sākumā bija muižas šķūnis. Pārlūkojot ļoti senus vēstures ruļļus, uzzinājām, ka 1908.gada 3.augustā šeit notikuši Smiltenē pirmie dziesmu svētki.
    1925.gada 26.jūlijā te norisinājušies smilteniešu otrie dziesmu svētki, kuros piedalījies arī slavenais virsdiriģents Teodors Reiters.
    Trešie dziesmusvētki ar 300 dziedātājiem virsdiriģenta Teodora Reitera vadībā notika 1928.gada 19.augustā pilsētas parkā, bet ceturtie - 1929.gada 28.jūlijā - Jāņukalnā. No šā laika pilsētas lielākos kultūras pasākumus organizē tur.
    20.gs. 90.gados muižas šķūnī kā sena liecība no firsta Līvena laikiem tika atrasta gadsimta sākumam ļoti moderna ierīce - telferis, ar kura palīdzību celtas siena ķīpas.
    20.gs.beigās siena šķūnis nodega, atstājot drupas, kas iztēlē raisa asociācijas ar vienu no visu laiku lielākajām vēstures mīklām - monumentu Stounhedžā.
    Teksts: Baiba Vahere
    Foto: Elīna Kubuliņa - Vilne
  • Kāp, lai augtu!

    Kāp, lai augtu!

    Smiltenes tehnikuma moto aicina: "Kāp, lai augtu!"
    Pati Kalnamuižas daba parāda, cik ceļš kalnā var būt dažāds. Taču būtiskākā ir un vienmēr paliks kāpšana. Varbūt kāds jaunietis teiks: "Kāpēc jākāpj? Dzīvojam, taču, 21.gadsimtā! Zināšanu kalnā jau sen braucam ar mašīnām!" Tā ir, ja svarīgi nonākt galapunktā ar 50 km/h (pilsētā ātrāk liedz satiksmes noteikumi). Bet vai, traucoties tādā ātrumā, varēsi arī apstāties, lai ieelpotu spirdzinošu pavasara gaisu, paklausīties, kā burbuļo Abuls, sadzirdēt senču balsis, papriecāties par plaukstošu vizbulīti, liepu pumpuriem, brīnišķīgajām putnu dziesmām un izvēlēties savu īpašo ceļu, par kuru varbūt vēl nav gājis neviens cits?
     
    Interesanti, ko ceļā pamanīja tie, kuri šajā kalnā kāpa pirms 800, 100, 200, 50, 30, 20 vai 10 gadiem?
    Gaidot skolas simtgadi, to mēģinām nojaust, pētot tehnikuma vēsturi. Bet viens ir skaidrs - Smiltenes tehnikums nav apstājies 2020.gadā, kad pasaulē daudzko apstādināja pandēmija. Jo tehnikuma kalnā kāpj, lai augtu! Uz galeriju...
     
     
  • Rosīga vide uzņēmējdarbībai

    Rosīga vide uzņēmējdarbībai

    #Smiltenes tehnikumam 100

    Smiltenes tehnikumā visos tā pastāvēšanas gados notikusi aktīva saimnieciskā darbība. Kādreiz skolas teritorijā atradās arī firsta Paula fon Līvena laikā celtās siltumnīcas ar šahtu apkuri, kas bija vienīgās šāda veida būves Latvijā un, iespējams, arī Baltijā.

    “Kurināšanas laikā pa šahtām zem augu kastītēm plūda siltums,” stāsta Smiltenes tehnikuma pensionētā bibliotekāre, augu aizsardzības un agronomijas skolotāja Ārija Māliņa, kura no 1983. līdz 1990.gadam Smiltenes sovhoztehnikumā (tagad – Smiltenes tehnikums) strādāja par dārzniecības vadītāju. 

    "Vienā no senajām stikla siltumnīcām – t.s. kallu mājā audzēja kallas, kuras izmantojām sēru vainagu un strausu izgatavošanai. Galvenā vainagu meistare pagājušā gadsimta 80.gados bija mūsu lieliskā laborante Inese Brūvele, tehnikuma sporta skolotās Lienes Brūveles mammīte.

    Otrā stikla siltumnīcā audzēja dēstus. Siltumnīcas bieži bija pilnas ar dūmiem, no kuru smaržas darbinieki vēl ilgi nevarēja tikt vaļā.

    Vēl skolai piederēja vairākas lecektis. Vienā no tām – t.s. rožu mājā – audzējām rozes.

    Paši izaudzējām arī dažādu puķu dēstus. Puķes gan pārdeva, gan izmantoja dažādu kompozīciju veidošanai.

    Pavasaros skolotāji Oskars Tensbergs un Alfons Virza dziļajās lecektīs saveda zirgu mēslus, tiem pa virsu uzbēra melnzemi – šādu augsni uzskatīja par ideālu kāpostu piķēšanai. Zirgu mēsli mazajiem stādiņiem deva nepieciešamo siltumu. Izaudzētos stādus pārstādīja dārzeņu laukā.

    Skolai piederēja arī apmēram 16 ha liels lauks, kurā audzēja burkānus, kāpostus, galda bietes, kabačus un kāpostus. Daļu no tiem lika lietā skolas ēdnīcā, daļu - pārdeva vietējiem iedzīvotājiem vai nodeva pārstrādei  Smiltenes rūpkombinātam. Paši skābējām arī kāpostus. Tas bija diezgan smags darbs, bet jaunieši ēvelēšanu un stampāšanu uztvēra kā vienu lustīgu pasākumu. Dārzeņus un kāpostu mucas glabāja kādreizējās muižas dzīvojamās ēkas (Kalnamuižā 1) pagrabā.

    Skolas jaunieši piedalījās visos saimniecības darbos. Rudens darbi lieliski saliedēja pirmo kursu audzēkņus."

                                                                                                        Jāsaražo 220 tonnas dārzeņu!

    Lūk, ko 1977.gada laikrakstam “Darba Karogs” stāsta Smiltenes sovhoztehnikuma dārzkopības brigādes brigadiere Elga Baumane:

    “Šogad jāsaražo 220 tonnas dārzeņu. Lai gan mums ir mazas ražošanas iespējas, plāni ir ievērojami. Lai specializētos, obligāti jāceļ siltumnīcu kombināts. Ar pašreizējām ražošanas jaudām mēs neesam vairs dzīvotāji. Vecajos barona mūros ražošanu nevar izvērst, un līdz ar to ziemā nav ar ko nodarbināt cilvēkus. Pašlaik ienākumus dod puķes, zaļumus nododam tehnikuma ēdnīcai.

    Tehnikums ir mācību iestāde, kurā audzēkņi apgūst ne tikai specialitāti, bet arī visu labo un skaisto. Ziedi šo mācību procesa estētisko pusi ļoti veicina. Bez tam skaistumam jābūt visās kopmītnēs, mācību korpusos. Tāpēc, izvēršot augļkopību, līdztekus tai jāatstāj ziedu audzēšana, kaut vai kā mācību bāze, ne ienākumu avots.”

    Iecerei par siltumnīcu kombinātu nebija lemts piepildīties. Pagājušā gadsimta 80.gados par to vairs neviens nerunāja. Šobrīd siltumnīcu teritorija nepieder skolai.

    Taču Smiltenes tehnikums līdz pat mūsdienām saglabājis tradīciju – rūpēties ne vien par audzēkņu profesionālo izaugsmi, bet arī estētisko audzināšanu.

    Baiba Vahere

  • "Skaists bija jaunības laiks..."

    #Smiltenestehnikumam100

    Daudzi absolventi neviltoti teikuši, ka tehnikuma laiks bijis skaistākais viņu mūžā. Tā raksta arī skolas 1976.gada pārtikas tehnologu kursa absolvente Ņina Strazdiņa. Savā izvēlētājā profesijā nostrādājusi 39 gadus, viņa saka vissirsnīgāko paldies visiem saviem skolotājiem. Daži palikuši atmiņā mazliet spilgtāk. Tāpat kā – skolas gados neiztrūkstošās blēņas un jaunības ēverģēlības...

    “1972.gadā iestājos Smiltenes sovhoztehnikumā (tagad – Smiltenes tehnikums) – pārtikas tehnologos. Skolu pabeidzu 1976.gada 28.februārī.

    Mūsu kursam bija ļoti saprotoša un labestīga audzinātāja - Rūta Ozola. Viņa mums bija kā māmiņa – ar katru mācēja atrast kopīgu valodu, aprunāties. Kursa meitenes bijām draudzīgas. Protams, netrūka arī palaidnību, bet audzinātāja mācēja visas ķibeles atrisināt sarunu ceļā.

    Tehnikumā strādāja brīnišķīgi pasniedzēji. Irēna Vilkaste mācīja fiziku. Viņas vadītās stundas bija tik interesantas, ar humora dzirksti! Vēl gribas pieminēt skolotāju Mirdzu Siliņu, kura mums mācīja latviešu valodu. Arī pie skolotājas Siliņas vienmēr bija ļoti interesantas stundas. Reiz literatūrā vajadzēja rakstīt sacerējumu par tematu “Kas ir mīlestība,” par ko, mēs, meitenes, slepus smaidījām un ķiķinājām. ”

    Skolotāja Anna Siliņa mācīja matemātiku. Iemācīja ļoti labi, bet bija arī stingra un prasīga. Ar saviem uzskatiem un principiem.

    Matemātikas eksāmenā biju uzvilkusi laka kurpes un kaprona zeķes. Kaut arī darbu uzrakstīju uz 5, ielika 4. Meitenes, kurām bija izbalinātas matu šķipsnas, saņēma vēl zemākas atzīmes. Matiem bija jābūt sapītiem bizēs. Stundās nedrīkstēja runāties un smieties. Ja šo prasību pārkāpa, izdzina laukā no klases un vajadzēja stāvēt aiz durvīm.

    Atmiņā spilgti palikusi arī ķīmijas skolotāja Biruta Apine, kura mācīja ķīmiju.

    Ar cieņu atceros speciālo priekšmetu skolotājus: Maigu Ziediņu, Līviju Ādamsoni, Franci Lucānu. Arī šie skolotāji bija zinoši, stundās prata ieinteresēt profesijā, kurā dažādos Smiltenes ēdināšanas pakalpojumu uzņēmumos nostrādāju 39 gadus. Īsu brīdi mana darba vieta  bija arī Smiltenes 29.arodvidusskolas (tagad - Smiltenes tehnikums) ēdnīca Pils ielā."

        “Līdz rīta gaismiņai...

    “Atceros arī kādas blēņas,” raksta Ņina Strazdiņa. “Tehnikumā katru nedēļu notika ballītes ar dzīvo mūziku. Gāja jautri, puiši dancināja meitenes, pēc tam visas devāmies uz kopmītnēm. Ar draudzenēm sarunājām, ka mazliet pabiedēsim citas meitenes. Gaitenī izskrūvējām lampiņas, uzlikām uz galvas palagus un ķērām ciet tās, kuras iznāca koridorā. Izdzirdējusi troksni, atnāca dežurante, mūs noķēra un lika līdz rīta gaismai mazgāt kopmītņu gaiteņus. Tā bija laba mācība. Vairāk tādas muļķības nedarījām.

    Vēl kāda atmiņu epizode. Viena meitene aizgāja uz randiņu. Tikmēr pārējās kopmītņu “draudzenes” viņas gultā uztaisīja “mironi” – uz spilvena uzlika masku ar parūku, “kājās” uzvilka čības, “nelaiķi” pārklāja ar baltu palagu. Izskrūvēja spuldzīti, bet gaismai nolika divas iedegtas sveces. Meitene, pārnākusi no randiņa, pārbijās un sāka šausmīgi kliegt. Mums, vainīgajām, palika viņas žēl, skrējām mierināt un atvainoties…

    Tehnikuma laiks ir visskaistākais mūžā. Bija draudzība, mīlestība… Ceturtajā kursā vairākas meitenes apprecējās. Arī es. Uzbūvējām māju, izaudzinājām divas meitas – viena no viņām - Inga - ar ģimeni dzīvo Smiltenē un strādā tehnikumā par koncertmeistari. Otra meita ar ģimeni dzīvo Dobelē. Mums ir mazbērni.

    Nekad, nekad neaizmirsīšu tehnikuma laiku. Skaists bija jaunības laiks...”

  • Pirmās brīvā laika aktivitātes...

     #Smiltenestehnikumam100

    Presē kā pirmā Smiltenes tehnikuma (sākotnēji - Smiltenes Piensaimniecības un lopkopības skolas) audzēkņu brīvā laika aktivitāte minēta dalība Smiltenes ugunsdzēsēju biedrībā. 1926.gada žurnālā "Ugunsdzēsējs" lasām atzinīgus vārdus par izglītības iestādes direktoru Vīganda kungu, kurš kopā ar 16 skolas audzēkņiem ir aktīvi Smiltenes pilsētas brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrības darbinieki, “turot savā rīcībā vienu biedrības šļirci ar viņas piederumiem”. Skolas brīvprātīgos cildina par modrību un centību, palīdzot ugunsgrēkos, kā arī min par paraugu citu skolu audzēkņiem.

Veterinārā klīnika

Darba laiks: Pirmdiena - Piektdiena 9.00 - 17.00. Adrese: Kalnamuiža 12, Smiltenes pagasts, Smiltenes novads Tālrunis:  20250228.

vet

Smiltiņa autoskola

Smiltenes tehnikums organizē "B" kategorijas autovadītāju kursus.

automaciba

Kalna ligzda

Kalnamuiža 7 
Smiltenes pag., Smiltenes nov. 
Smiltene, LV-4729, Latvia
Tālrunis: 64772173
Booking.com logo2 2
1
© 2021 Smiltenes tehnikums / Izstrādāts Tehnoloģiju Studijā