Smiltenes tehnikuma "Zinību maratons 2017" veiksmīgi noslēdzies! Jaunieši guvuši jaunu pieredzi, pārbaudījuši zināšanas un noskaidrojuši, kurās jomās vēl jāpiestrādā, lai gūtu labākus rezultātus. Atšķirībā no citiem gadiem, kad katra vispārizglītojošā mācību priekšmeta konkursam veltījām visu pēcpusdienu, šogad konkursi notika vienā dienā. Viena mācību priekšmeta uzdevumu veikšanai bija atvēlētas 15 minūtes.
Gan skolotāji, gan audzēkņi jauno kārtību vērtē pozitīvi. Konkursa jautājumos un uzdevumos tika pārbaudīta skolēnu erudīcija, atjautība un zināšanas, kas būtiskas sadzīvē un, strādājot audzēkņu izvēlētajās nākotnes profesijās.
“Centāmies, lai uzdevumi būtu radoši un atšķirtos no tiem, kas jauniešiem jāpilda ikdienā, mācību stundās,” atzīst Smiltenes tehnikuma Vispārizglītojošo mācību priekšmetu metodiskās komisijas vadītāja un latviešu valodas skolotāja Ilvija Biržmane. “Tehnikumā mācās daudz zēnu – domājot īpaši par viņiem, viens no latviešu valodas konkursiem bija - izmantojot tēlainās izteiksmes līdzekļus, raksturot ekskavatoru. Protams, vērtējām arī audzēkņu gramatikas zināšanas - bez tām neiztikt nevienā profesijā. Taču ņēmām vērā arī skolēnu asprātību un radošumu.
Zinošākie jaunieši nākamajā nedēļā, Vispārizglītojošo mācību priekšmetu nedēļas noslēguma pasākumā sacentīsies erudīcijā ar Malnavas 
koledžas audzēkņiem.”
“Angļu valodas konkursā jauniešiem vajadzēja zināt, kā populārākie tradicionālās angļu valodas izteicieni skan britu angļu valodā. Bija uzdevums – izveidot vārdu ķēdi, kurā viena vārda izskaņa veidoja otra sākumu. Trešais pārbaudījums – pēc atsevišķām vārdu daļām atpazīt un atrast pretējas nozīmes vārdu pārus – antonīmus,” stāsta angļu valodas skolotāja Solvita Bāliņa.
“Vēstures konkursā tehnikuma audzēkņiem šoreiz vajadzēja atpazīt attēlos redzamos vēstures notikumus, ievērojamās vietas, personības, ģerboņus utt.,” informē vēstures skolotāja Anda Kalniņa.
“Tā kā pirmo kursu audzēkņi ekonomiku vēl nemācās, tad uzdevumus sastādīju, balstoties uz praktiskiem jautājumiem, kas jāzina ikvienam,” stāsta ekonomikas skolotājs Guntis Viļums. “Pārbaudījām, cik attīstīta ir jauniešu loģiskā domāšana. Noskaidrojām, vai skolēni var atbildēt, kā sauc cilvēkus, kas pieņem Latvijas ekonomikai nozīmīgus lēmumus, kāda mūsu valstī ir minimālā mēnešalga, kas jāzina, ņemot kredītu un maksājot nodokļus. Bija arī loģiskās domāšanas pārbaudījumi.”
“Ja pagājušajā mācību gadā skolēniem bioloģijā, ķīmijā un vides zinībās bija viens konkurss, tad šogad - divi atsevišķi konkursi. Ķīmijā jauniešiem vajadzēja atpazīt dažādas vielas un to raksturīgākās īpašības. Atbildēt, kuru vielu sauc par balto nāvi un atbildēt uz citiem āķīgiem un mazāk āķīgiem, ar minēto mācību priekšmetu saistītiem jautājumiem. Bija arī uzdevums, kurā pārbaudījām, vai skolēni zina metālu nosaukumus,” stāsta par ķīmijas konkursa norisi atbildīgā skolotāja Viola Marksa.
“Kāpēc tiltus būvē ar izliektu, nevis – ieliektu pamatni? Kādēļ sildot ūdens līmenis stikla traukā paaugstinās? Kāpēc ezera krastos rudens un pavasara salnas ir reta parādība? – ar šādiem un citiem jautājumiem no ikdienas dzīves jaunieši sastapās fizikas konkursā, ko vadīja skolotāja Irēna Priede.
Arī bioloģijas un vides zinību konkursā, kas bija skolotājas Lolitas Bāliņas pārziņā, šoreiz dominēja jautājumi par parādībām un lietām, ar kurām savā ikdienā sastopas ikviens Latvijas iedzīvotājs. Skolēniem vajadzēja nosaukt, kurš dzīvnieks rada bioloģisko piesārņojumu, nosaukt augu, kas rada lielu piesārņojumu Latvijas ekosistēmā. Dotajā attēlā atpazīt augu daļas.
Skolotājai vislielāko pārsteigumu sagādājis fakts, ka mūsdienu jauniešiem (arī tiem, kas nāk no lauku reģioniem) grūtības sagādā jautājumi, uz kuriem agrāk varējis atbildēt katrs lauku bērns. Taču ar īpašu “oriģinalitāti” izcēlies kāds jaunietis, kurš jēdzienu ihtiologs (zivju pētnieks) skaidrojis šādi – tie ir speciāli pakāpieni, pa kuriem zivis pārvar slūžas.
“Lai pārbaudītu skolēnu zināšanas kādā mācību priekšmetā, ar 15 minūtēm pilnībā pietiek,” uzskata krievu valodas skolotāja Raisa Krieviņa. Viņas un skolotājas Gaļinas Skobeļevas sastādītie uzdevumi bija vienkārši un īsi. Šajā konkursā vislabāk veicās jauniešiem ar bagātu vārdu krājumu un attīstītu tēlaino domāšanu.
Matemātikas skolotāja Aija Skrastiņa tehnikuma audzēkņiem lika taisnstūra paralēlskaldnim aprēķināt virsmas laukumu un tilpumu. Jaunieši varēja
strādāt gan individuāli, gan komandā. Arī šā uzdevuma veikšanai nepieciešamās zināšanas audzēkņiem noderēs ikdienas sadzīvē. Piemēram, lai aprēķinātu, cik daudz tapešu vajadzīgas konkrētās telpas apdarei. Skolēni ar uzdevumu tika galā ļoti labi, pirmo vietu ieguvējiem bija tik līdzīgi rezultāti, ka skolotājai nācās darbus salīdzināt līdz vissīkākajai niansei.
Noslēgumā – divi radošākie darbiņi no latviešu valodas konkursa, kurā puiši, izmantojot tēlainās izteiksmes līdzekļus, raksturo traktorus.
“Ekskavators - aptuveni tā kā gladiators, straujš un spēcīgs. Aiz kalna ekskavators dūc un runādams skrien uz priekšu. Šis ekskavators: acīgs, manīgs, strādā nevainojami. Ekskavators – nekā no okeāna skaistuma. Šis milzu nezvērs ievieš vairāk bailes, nekā – dailes,” raksta Raitis Plukšs un Dāvis Arbidāns no 1. a transporta kursa.
“Liesmu dzeltenais traktors
Grauž zemi brīvi.
Nevienu darbu ar to nav jāveic stīvi.
Taču - gūt kontroli vajag pār šo briesmīgo zvēru,
Raustīt sviras un stūrēt ar mēru.
Ir nepieciešami īsti varoņi, kā bruņinieki,
Šo darbu apņemas Smiltenes ceļinieki,” sola 3. a transporta kursa audzēkņi Niklāvs Ādams Pētersons un Ēriks Solzemnieks.
Konkursu uzvarētāji
Latviešu valoda un literatūra – Kristaps Emīls Radziņš un Ralfs Ādamsons (1. būvnieku kurss);
Angļu valoda – Pēteris Budevičs un Armands Blauvs (3. autotransporta kurss);
Krievu valoda – Jekaterina Ivanova un Violeta Lapeškina (2. veterinārmedicīnas kurss);
Matemātika – Niklāvs Ādams Pētersons un Ēriks Solzemnieks (3. a transporta kurss);
Fizika – Lana Dekterjova un Dana Krēsliņa (2.veterinārmedicīnas kurss);
Bioloģija un vides zinības – Anna Teicāne un Andželika Sabīne Briuna (2. ēdināšanas pakalpojumu kurss);
Ķīmija – Rinalds Petrovs un Oskars Ūdris (1. būvnieku kurss);
Ekonomika – Ričards Elvis Zujevs un Andželika Sabīne Briuna (2. ēdināšanas pakalpojumu kurss);
Vēsture – Kristaps Emīls Radziņš un Artūrs Lukstiņš (1.būvnieku kurss).
Kursu sacensībās uzvarēja 1. būvtehniķu kurss.
Baiba Vahere
