Vēsture

   Vissenākās vēstures liecinieces Smiltenes tehnikuma teritorijā ir vācu bruņinieku ordeņa pilsdrupas. Pils celta 14.gs. vidū un izmantota kā Rīgas arhibīskapa atpūtas vieta laukos. Pils mūru iekšienē uzcelta šajā apvidū pirmā baznīca. No 1558.-1559. gadam pils bijusi arhibīskapa rezidence. Ivana Bargā karaspēks pili pamatīgi izpostīja, poļu laikā tā tika atjaunota, līdz vēlāk zviedru karaspēks to iznīcināja.
     No 1763.- 1771. gadam līdzās pilij Vidzemes ģenerālgubernators Džordžs fon Brauns uzcēla Smiltenes muižu krievu baroka stilā. Šeit viņš pavadīja atvaļinājumus un kopā ar Rīgas kungiem rīkoja veiksmīgas medības.
    Pēc Brauna nāves muižu nopirka Rīgas tirgotājs Bandavs, no kura mantiniekiem 1893. gadā muižu par 600 000 rubļu nopirka firsts Pauls Līvens. Tad arī Smiltene un muiža piedzīvoja savu lielāko uzplaukumu..
   Firsts Līvens 1896. gadā uz Abula upes uzbūvēja pirmo hidroelektrostaciju Baltijas laukos. Tā smiltene ātri tika pie elektriskā apgaismojuma.
20.gs. sākumā firsts uzcēla Smiltenes slimnīcu, kuras arhitektūrā atrodami japāniski motīvi.
    Par firsta līdzekļiem tika uzcelts Nespējnieku nams, tagad tur atrodas sporta skola.
    1911. gadā firsts Līvens uzbūvēja šaursliežu dzelzceļa līniju Smiltene – Valmiera. Šajā projektā viņš ieguldīja 1 miljonu rubļu, kā arī pats piedalījās inženiertehniskajos darbos, jo tā bija viņa specialitāte.
   Tā kā firsts Līvens bija ļoti progresīvs, izglītots cilvēks, tad arī, pārvaldot Smiltenes muižu, viņš ieviesis dažādus tehniskus jauninājumus un uzlabojumus. Firstam piederējis arī viens no pirmajiem automobiļiem šajā apkārtnē.
     Par firstu Līvenu saglabājušies dažādi nostāsti. Vieni vēsta, ka viņš ir bijis ļoti labsirdīgs, atbalstījis vienkāršos ļaudis. Citi liecina par firsta humora izjūtu, bet vēl citi par muižas kalpu grūto darbu. Ir arī nostāsti, kas liecina par firsta progresīvajām idejām bērnu audzināšanas jautājumos, jo muižas kalpu bērniem bijis jāapmeklē bērnudārzs.
    Tā kā firsta madāmai ļoti patika ziedi, tad muižas teritorijā tika izveidota dārzniecība, kurā pat ziemā plaucēja ceriņus un maijpuķītes, lai firsta madāmai vienmēr būtu svaigi ziedi vāzē.
    1918. gadā, kad Latvijas Valsts ieguva neatkarību, firsts daļu īpašumu pārdeva, daļa tika nacionalizēta un atdota Zemkopības ministrijas īpašumā.
    1922. gadā muižas ēkās ierīkoja viengadīgu piensaimniecības skolu., tādēļ šis gads tiek uzskatīts par Smiltenes tehnikuma dibināšanas gadu.
    No 2011. gada 1. septembra sāk darboties jauna profesionālās izglītības iestāde Smiltenes Valsts tehnikums – profesionālā vidusskola