Plīvojošos agroplēves svārciņos tērptas nākāmās viesnīcu pakalpojumu speciālistes stumj traktoru. Miltiem notrieptām sejām visiem garām aizsteidzas 2. ēdināšanas pakalpojumu kurss. Zem viesnīcas “Kalnaligzda” logiem sapulcējušies kamuflāžas jakās tērpti trešo kursu veterinārārsta asistenti, kas rindas kārtībā mēģina trāpīt mērķī. Blakus strūklakai kāds jaunietis cenšas iemānīt puslitra burciņā spininga āķi, kamēr komandas biedri no aktīvās līdzjušanas aizsmakušām balsīm cenšas viņu uzmundrināt. Šādus un daudzus citus, ne mazāk kolorītus skatus Kalnamuižā var redzēt tikai reizi gadā – pirmo kursu iepazīšanās mačos.

Kopā ar jaunajiem audzēkņiem, simboliski pieņemot viņus savējo pulkā, sportiskajā veiklībā sacenšas arī visi pārējie jaunieši.

Gar skolas sporta halli soļo liels, divkājains mopsis. Nelielā sarunā pirms sacensībām, viņš pačukst, ka esot nākamais celtniecības un ceļu būves mašīnu mehāniķis, pirmā “a” transporta kursa audzēknis un šodien - arī kursa talismans.

Veterināro priekšmetu skolotājai Rudītei Bentai audzināšanas stundas laikā izaugušas garas ūsas. Līdzīgas pārvērtības skārušas visu pirmo veterinārmedicīnas kursu. No svētku kņadas mazliet apmulsusi piesardzīgi lavās skolas kaķene Oglīte. Kāds tikko pačukstējis, ka tieši viņa izvēlēta par pirmo “vetiņu” veiksmes simbolu un tādā brīdī, protams, nevar gulēt blakus apkures katliem vai laiskoties dienesta viesnīcā.  Apsviedīga, gudra, draudzīga, ar asām maņām – labāku “aizmuguri” nevar vēlēties...

 

Minču bariņš par vienu no pirmajām sporta disciplīnām izvēlējies kartupeļu stādīšanu un novākšanu. Viens stāda, otrs vāc ražu, pārējie skaļi jūt līdzi...

1.autotransporta kursa audzēknis Dairis Ivanovs izvēlēts par traktora stūrētāju, citi spēcīgākie kursa puiši – par stūmējiem. Dairim atrašanās pie traktora stūres ir ikdiena, jo tas diendienā darīts, strādājot vecāku saimniecībā.

Mazliet vairāk uztraukusies, sēžoties pie lielā spēkrata vadības svirām, bija trešā  viesnīcu pakalpojumu kursa stūrmane Gerda Gvozdeva, kura līdz šim biežāk stūrējusi vieglo automašīnu, skūteri un moci, bet traktorā kāpa otro reizi. Gerda bijusi traktora stūrmane arī pirmajā kursā – tad braucot atpakaļgaitā, zem spēkrata riteņiem palicis viens no konusiem. Šoreiz, par laimi, viss iet bez aizķeršanās.

 

Pie lielajām Kalnamuižas kāpnēm draudzīgā bariņā sanākuši otrā vidusskolas veterinārmedicīnas kursa audzēkņi. Vidū – vienmēr omulīgā kursa audzinātāja Inese Dūjiņa. Visiem kabatā pa kastanītim – veiksmei. Šo kursu par savu favorītu izvēlējies pats rudens lapkritis, nākamo vetiņu saimei piešķirdams ar košākajām lapām rotātas “akselbantes”. Un veiksme viņiem šodien patiešām smaida, jo jaunieši īsā laikā no Vidusezera krasta gar stāvajām trepēm kā bultas uzšāvušies atkal augšā Kalnamuižā.

Nākamās rindā - kā balerīnas savos agroplēves “baleta” svārciņos - garām aizplīvo trešā kursa viesnīcu pakalpojumu speciālistes. Izvēlētā profesija prasa būt šarmantām gan stumjot traktoru, gan makšķerējot un lasot kartupeļus.

Savukārt otrā ēdināšanas pakalpojumu kursa jaunieši pārliecināti, ka viņiem sacensībās veiksmi nesīs miltu puteklīši – uzticami sabiedrotie ikdienā un arī svētkos... Neparastais grims liedz atpazīt konkrētas personas. Tas šoreiz arī nav galvenais. “Esam, taču, viens par visiem un visi par vienu,” paskaidro viens no mazliet spokaini teiksmainā bariņa.

 

Trešā veterinārmedicīnas kursa audzinātāja Aija Skrastiņa, tērpusies kamuflāžas tērpā, tik ļoti atgādina zemesardzes bataljona kapteini, ka tieši tā to šoreiz uztver arī audzēkņi, uz vārda atsaukdamies katrai skolotājas  komandai: “Nākamais! Stāties! Šaut!” Kāpēc kurss šoreiz izvēlējies šādus tērpus? “Veterinārārsta asistentam jābūt precīzam, izveicīgam un stipram kā armijas cilvēkam,” noskalda pulka kapteine.  

Pie basketbola groza sapulcējušies trešie “ēdinātāji”. Tērpušies baltos krekliņos, kam uz muguras “ceļazīme”, ka tuvumā atrodama vieta, kur var paēst. Šoreiz svarīgākie galda piederumi ir lielāki un brīdina par bīstamiem pretiniekiem, kas gatavi riskēt ne tikai virtuvē, bet arī sporta laukumā. Zem naža un dakšiņas – segvārdi, kādos viņi cits citu sauc ikdienā. “Startējām jau slēpošanas stafetē, pastūmām arī traktoru, šodien viss iet no rokas,” priecājas Reinis Alberts Miders, kuram šie ir vieni no mīļākajiem pasākumiem skolā, kas lieliski saliedē kursu.

 

Apvienoto otro būvnieku un autotransporta kursu nevar nepamanīt arī no ļoti liela atstatuma. Viņi šoreiz pieskaņojušies skolotājas Violas Marksas rozā jakai un visi kā viens pārliecināti, ka košā krāsa neļaus palikt nepamanītiem arī tad, kad apkopos sacensību rezultātus...

Kopā ar visiem šoreiz arī Alsviķu struktūrvienības komanda, kas, iejutušies kāpurķēdes lomā, lepni aizslīd garām muižas rundēlim. Viņus ar mīlestības pilnām acīm pavada sporta skolotāja Elīna Karaseva. “Šādu, vienojošu pasākumu vajadzētu vairāk. Mūsu audzēkņi ir laimīgi par katru izraušanos no ikdienas. Un – jo neikdienišķāka nodarbe, jo azartiskāk viņi gatavi tajā iesaistīties,” atzīst skolotāja, vienlaikus uzteicot Smiltenes tehnikuma sporta darba organizatoru Leonu Peļņu par netradicionālajām sporta disciplīnām. Gatavojoties kopīgai bildei, puiši aši paceļ skolotāju uz rokām.

 

Pirmā ēdināšanas pakalpojumu kursa audzēkņi gaida rindā uz “purva” pārvarēšanu. Izdzirdot jautājumu par vienojošo motīvu, visi zibenīgi “atšauj” vaļā jakas un rāda krekliņus ar uzrakstu, kas vēsta, ka visi grib ēst... “Kas kārtīgi paēdis, tam arī ir spēks sportot,” saka kursa audzinātāja Elizabete Pudāne, un jaunieši viņai pilnībā piekrīt.

Pirmā būvnieku kursa audzinātāja Elita Rence vēro, kā viņas mīluļi cīnās ar vienu no šogad sarežģītākajām disciplīnām – spiningošanu. “Man patīk šī gaisotne. Skatos, cik azartiski jaunieši darbojas, un priecājos. Tas tā saliedē kursu! Pēc šādiem pasākumiem skolā vairākas dienas ir pavisam cita atmosfēra. Kopīgi sportojot, jaunieši iepazīstas un sadraudzējas."

Pirmā viesnīcu pakalpojumu kursa audzēkņi skolotājas Vinetas Roskošas vadībā atzīst, ka viņiem vislabāk gājis traktora stumšanā. Par rezultātiem jaunieši īpaši neuztraucas. Viņu vadmotīvs ir mīlestība...

 

Pirmā vidusskolas transporta kursa audzinātāja un skolas deju kolektīva “Amatnieki” vadītāja Anda Kalniņa, vienlaikus jūtot līdzi, steidz savējos iemūžināt fotozibšņos. Kurss jau bijis kopīgā pārgājienā uz Cērtenes pilskalnu. Atšķirībā no tiem, kuri kopā mācīsies četrus gadus, viņiem jau nākamgad izlaidums. Tāpēc jānovērtē katrs brīdis, ko var pavadīt kopā. Skolotāja priecājas par to, cik ātri jaunieši iemācījušies novērtēt viens otra spēkus un līdz ar to prot veikli rast risinājumu pat vissarežģītākajās situācijās.

Otrie “vetiņi” uz sacensībām nav ieradušies gulēt, kā varētu pirmajā brīdī padomāt, redzot siltajās segās satinušos bariņu. “Mēs negribam slimot, bet rīt būt skolā. Šoruden jau tā visi pārāk daudz šķauda un klepo,” smaidot paskaidro kursa audzinātāja Biruta Birkenšteina. Otrie “vetiņi” šogad apņemušies atkārtot iepriekšējā gada sasniegumus, vienlaikus paturot prātā to, ko māte savulaik visās iespējamās situācijās piekodināja Lenebergas Emīlam: “Galvenais, lai kājām silti!” “Un sportojot – jāsargā arī mugura,” papildina  audzinātāja, vienlaikus priecājoties par to, cik saliedēti spēj būt viņas audzēkņi. “Viens nokrīt, taču neviens uz viņu nedusmojas, bet palīdz piecelties... Tas arī šādos pasākumos ir visskaistākais.”

Pasākuma dīdžejs Andris Purmalis nemācās otrajā veterinārmedicīnas kursā. Taču arī viņš sportisko pasākumu vēro, satinies siltajā segā, lai paslēptos no rudens vējiem, par kuriem aizmirsuši tie, kas enerģiski sporto. Domās Andris, protams, visvairāk ir kopā ar savējiem – 2.b transporta kursa puišiem. Taču jaunietis no sirds vēlas, lai viņa izvēlētā mūzika priecētu arī pārējos skolasbiedrus. Andris domā, ka sportiskiem pasākumiem vislabāk piestāv jautri “gabali”, tāpēc šoreiz dod priekšroku tiem. Ja kāds pienāk un izsaka kādu konkrētu vēlēšanos, dīdžejs ir gatavs uzklausīt, jo zina – pareizi izvēlēta mūzika spēj darīt brīnumus...

 

Labestīgi smaidot, jauniešu vēro skolas sporta darba organizators Leons Peļņa un treneris Mārtiņš Sorokins, kurš šoreiz atbildīgais par "kāpurķēdēm". Šis ne tikai jauniešiem, bet arī viņiemm, ir viens no gaidītākajiem tehnikuma pasākumiem. Skolotāji cenšas katru gadu izdomāt jaunas sporta disciplīnas, bet ir arī tādas, bez kurām skolas sporta mači vairs nav iedomājami. Piemēram, traktora stumšana “Ja tās nebūtu, skolā laikam sāktos streiks,” smejas Leons Peļņa. Taču, redzot, ar kādu aizrautību jaunieši piedalās disciplīnās  “Komanda caur riņķi”, “Kāpurķēde”, “Vasaras biatlons” un “Purva pārvarēšana”, iespējams, pēc vairākiem gadiem arī tās jau būs kļuvušas par tradīciju. Sacensību rezultātus paziņos skolas šā mācību gada pirmajā kultūras pasākumā, kur pirmo kursu audzēkņi iepazīstinās ar saviem talantiem dziedāšanā, dejošanā un teātra mākslā.  

 

Sporta pasākumi, kuros dažādās netradicionālās disciplīnās kopā ar audzēkņiem piedalās arī kursu audzinātāji, ir sena tehnikuma tradīcija. Katrs no tiem skolas vēsturē iegājis ar ko savu, īpašu. Piemēram, pagājušajā mācību gadā skolotājam Peļņam negaidītu pārsteigumu sagādājis 4. b transporta kurss, kas pilnā sastāvā uz sacensībām ieradies no prakses vietām visā Latvijā. “Jauniešiem, protams, ir svarīgi arī uzvarēt, tomēr šo pasākumu lielākā vērtība ir tā, ka audzēkņi, kopīgi pārvarot grūtības un negaidītus šķēršļus, viens otru iepazīst, iemācās novērtēt cits cita stiprās un vājās puses un sadalīt spēkus tā, lai komadai labāk...” Uz galeriju...

Baiba Vahere

Foto: Guntis Viļums