Ik gadu barikāžu atceres pasākumu ugunskuri uzrunā mūs, atgādinot to dienu nozīmi.

Kopējā sarunā skolas zālē būvstrādnieku skolotājs Jānis Valdzers aicināja aizdomāties, kā šis vēsturiskais pagrieziens atbalsojas šodien, kad uz to skatāmies jau ar 28 gadu distanci? Toreiz viņš pats bija aizstāvju rindās. Atklājot savas atmiņas, skolotājs atcerējās, ka “tas bija vienotas elpas laiks, janvāra spelgonī.

Barikāžu laiks kļuva par koncentrētu vēsturi, īpaša nozīme bija katrai dienai, stundai, minūtei. Toreiz galvenais jautājums bija - cik jums vērta ir brīvība, un atbilde bija jāsniedz tūlīt. Bruņotu draudu priekšā katra sekunde bija izšķiroša.”

Tik ļoti gribas ticēt, ka jaunā paaudze, ja būtu x stunda, arī prastu novērtēt un rīkotos atbildīgi, saglabājot pārliecību, ka - vārdi brīvība un Latvija būtu nedalāmi.